Plaušu vēzis

Medicīniskie redaktori:
Dr. Linda Jurginauska, onkoloģe ķīmijterapeite,
P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
Dr. Rihards Mikilps-Mikgelbs, torakālais ķirurgs,
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
Paciente - redaktore: Olga Valciņa
Harijs Gals, plaušu vēža pacienta tuvinieks
“Jo laicīgāk atklāta slimība, jo labāk ārstējama tā ir! Viena no lielākajām problēmām plaušu vēža pacientu vidū ir savlaicīga nevēršanās pie ārsta un nedošanās uz pārbaudēm: apmēram puse no pacientiem vēršas pie ārsta tikai tad, kad vairs neko kardināli uzlabot nevar. Tomēr, pat ja šķiet, ka piemums, Latvijā, viss ir slikti un neko nevar izdarīt, gribu uzsvērt, ka tā nav tiesa! Latvijas medicīna var izdarīt ļoti daudz un plaušu vēža pacientus ārstē arvien labāk. Tāpēc gribu atkal un atkal aicināt – ejiet pie ārsta!”

Plaušu vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas sākas plaušās, visbiežāk smēķēšanas vai kaitīgu vielu (piemēram, azbesta vai radona gāzes) iedarbības rezultātā. Ir divi plaušu vēža veidi – salīdzinoši retāk sastopamais sīkšūnu plaušu vēzis un biežāk izplatītais nesīkšūnu plaušu vēzis.

Plaušu vēža simptomi ir nepārejošs klepus, tostarp ar asiņu piejaukumu, sāpes krūtīs, elpas trūkums, neizskaidrojams svara zudums. Agrīnas plaušu vēža stadijas (I un II) nozīmē, ka audzējs atrodas tikai plaušās, savukārt vēlīnas stadijas (III un IV) norāda uz to, ka slimība izplatījusies arī citos orgānos. Diagnosticēšanai parasti izvēlas rentgenu vai datortomogrāfiju, pēc nepieciešamības papildinot ar PET (pozitronu emisijas tomogrāfiju) vai magnētisko rezonansi. Svarīga diagnostikas sastāvdaļa ir arī biopsija jeb neliela audu parauga noņemšana tālāku mikroskopisku izmeklējumu veikšanai.

Plaušu vēža ārstēšana  ir atkarīgas no stadijas un vēža paveida – tā  var ietvert ķirurģisku ārstēšanu, ķīmijterapiju, staru terapiju, mērķterapiju un imūnterapiju – bieži vien šīs ārstēšanas metodes tiek kombinētas. Iespēju saslimt ar plaušu vēzi visvairāk palielina smēķēšana (gan aktīvā, gan pasīvā) un dažu ķīmisko vielu vai piesārņotāju ietekme, tāpat nozīmīgs riska faktors ir plaušu vēža gadījumi ģimenē un citas plaušu slimības, piemēram, HOPS vai tuberkuloze. Lai izvairītos no plaušu vēža, svarīgi regulāri (vēlams – ne retāk kā reizi gadā) veikt profilaktiskas veselības pārbaudes un plaušu izmeklējumus, it sevišķi cilvēkiem, kas smēķē, strādā vidē ar kaitīgām vai elpceļus kairinošām vielām vai kuriem ir hroniskas plaušu slimības.

Simptomi

Plaušu vēža gadījumā simptomi bieži vien neparādās līdz pat brīdim, kad audzējs ir ievērojami progresējis – nereti tas tiek atklāts nejauši, veicot ar citiem veselības traucējumiem saistītas pārbaudes.

Cēloņi un riska faktori

Pats būtiskākais  plaušu vēža riska faktors ir smēķēšana – šī cēloņsakarība tika atklāta jau 20. gs. 50. – 60. gados. Tabakas dūmos atrodamas vismaz 50 kancerogēnas vielas, un saslimšanas risks ir atkarīgs gan no smēķēšanas intensitātes, gan smēķēšanas stāža, gan tabakas produkta veida, taču kopumā smēķētājiem ir aptuveni 22 reizes lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi nekā nesmēķētājiem.16

Diagnostika

Plaušu vēzi ir iespējams atklāt, veicot kādu no attēldiagnostikas izmeklējumiem, kā arī izmeklējot audu paraugus un veicot krēpu analīzes (mūsdienās reti izmanto).

Stadijas

Nesīkšūnu plaušu vēža stadiju apzīmēšanai parasti lieto TNM stadiju noteikšanas sistēmu, kur T apzīmē sākotnējo audzēju (primary tumor), N – norāda uz audzēja klātbūtni vai neesamību reģionālajos mezglos (lymph nodes), un M – attālās metastāzes (distant metastasis)Jo lielāka ir audzēja T stadija, jo izmērā lielāks ir vēzis; jo lielāka N stadija, jo vairāk audzējs izplatījies reģionālajos limfmezglos.

Dzīvildze

Dzīvildze ar plaušu vēzi saslimušajiem atkarīga no pacienta dzimuma, vecuma, smēķēšanas intensitātes, smēķēšanas stāža, lietotā tabakas produkta veida un citiem faktoriem, kā arī no audzēja stadijas. Diemžēl vairāk nekā pusei plaušu vēža pacientu līdz brīdim, kad tas tiek diagnosticēts, jau ir izveidojušās metastāzes, tāpēc piecu gadu izdzīvošanas rādītājs ir aptuveni 4,7 %no visiem gadījumiem. Aptuveni 18,6 % diagnosticēto cilvēku dzīvo  ilgāk par  pieciem gadiem.29

Ārstēšana

Plānojot terapiju, ņem vērā vēža stadiju (t. i., audzēja lielums, metastāžu klātbūtne), pacienta vecumu, vispārējo veselības stāvokli, citas blakusslimības, kā arī faktorus, kas norāda uz audzēja agresivitāti un atkārtošanās iespējamību. Plaušu vēža ārstēšanas pamatā ir trīs metodes – ķirurģiskā ārstēšana, ķīmijterapija un staru terapija.

Profilakse

Vislielākā nozīme plaušu vēža profilaksē, par ko valda absolūta zinātniskā vienprātība, ir smēķēšanas atmešanai vai smēķēšanas neuzsākšanai. Tikpat svarīgi ir izvairīties no tabakas dūmu ieelpošanas (pasīvās smēķēšanas). Bez tam plaušu vēža profilaksei ir svarīgi arī izvairīties no smalku putekļu vai citu toksisku vielu ieelpošanas.