Aizkuņģa dziedzera vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas visbiežāk skar vecāka gadagājuma cilvēkus. Šī ļaundabīgā audzēja simptomi parādās vēlu – tipiskākās pazīmes ir nepārejošs diskomforts vai sāpes vēderā, neizskaidrojams svara zudums, ādas un acu baltumu dzelte.
Aknu vēzis mēdz būt primārs un sekundārs. Sekundārs aknu vēzis ir sastopams biežāk par primāro aknu audzēju. Primārs aknu vēzis jau sākotnēji attīstās aknās, taču sekundārs aknu audzējs veidojas tad, kad aknās nonāk kolorektālā vēža, neirodendokrīno audzēju, plaušu, krūts vēža un citu audzēju metastāzes. Piemēram, metastāzes aknās attīstās aptuveni 50% kolorektālā vēža pacientu.
Dzemdes kakla vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem vēža veidiem, taču, salīdzinot ar daudzām citām onkoloģiskajām slimībām, tas ir ļoti veiksmīgi ārstējams, ja vien tiek pietiekami laicīgi atklāts.
Dzemdes vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas sākas dzemdes gļotādā – endometrijā. Biežākie dzemdes vēža simptomi ir netipiska asiņošana (starp mēnešreizēm, mēnešreižu laikā, pēc menopauzes iestāšanās), arī citi netipiski izdalījumi vai sāpes iegurnī.
Krūts vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem vēža veidiem pasaulē, bet vienlaikus tas, salīdzinot ar citām onkoloģiskajām slimībām, ir ļoti veiksmīgi ārstējams, ja vien tiek pietiekami laicīgi atklāts.
Melanoma ir ļaundabīgākais un agresīvākais ādas audzējs. Tā var veidoties gan no esošas dzimumzīmes, gan attīstīties uz iepriekš neizmainītas ādas jebkurā ķermeņa vietā. Sākumā melanomas šūnas attīstās virspusēji jeb horizontāli, taču vēlāk sāk augt vertikāli, skarot ādas dziļākos slāņos, kā arī veidojot metastāzes plaušās, aknās, smadzenēs, kaulos, kuņģa zarnu traktā vai citos orgānus.
Nieru vēzis visbiežāk skar vīriešus, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkus. Visbiežākie tā simptomi ir asins piejaukums urīnam, nepārejošas sāpes sānā vai muguras lejasdaļā, sataustāms veidojums vēderā vai sānos, neizskaidrojams svara zudums. Agrīnās stadijās (I un II) audzējs atrodas tikai nierē, savukārt vēlākās stadijās (III un IV) slimība ir skārusi arī citus audus vai attālākus orgānus.
Olnīcu vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas veidojas olnīcās – reproduktīvajos orgānos, kas atbild par olšūnu un sievišķo hormonu ražošanu. Olnīcu vēzim ilgstoši var nebūt pamanāmu simptomu, turklāt, ja tos paciente sajūt, tie var līdzināties citu saslimšanu simptomiem.
Plaušu vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas sākas plaušās, visbiežāk smēķēšanas vai kaitīgu vielu (piemēram, azbesta vai radona gāzes) iedarbības rezultātā. Ir divi plaušu vēža veidi – salīdzinoši retāk sastopamais sīkšūnu plaušu vēzis un biežāk izplatītais nesīkšūnu plaušu vēzis.
Prostatas jeb priekšdziedzera vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs. Latvijā priekšdziedzera vēzis ir pati izplatītākā onkoloģiskā slimība vīriešiem – ik gadu to atklāj aptuveni 1000 cilvēkiem.
Zarnu jeb kolorektālais vēzis ir izplatīts vēža veids, kas sākas resnajā zarnā vai taisnajā zarnā. Šī vēža simptomi parasti parādās salīdzinoši vēlu, kad slimība jau attīstījusies. Pazīmes var būt izmaiņas zarnu darbībā (piemēram, caureja vai aizcietējumi), asins piejaukums izkārnījumiem, sāpes vēderā, svara zudums.
%201.png){kind=logo}
