Diagnoze “vēzis” ir pamatīgs trieciens cilvēkam gan fiziskā, gan sociālā, gan emocionālā un garīgā ziņā. Tā apvērš dzīvi kājām gaisā, rada iepriekš nepiedzīvotu un spēcīgu izjūtu un emociju kokteili, tajā skaitā liekot justies bezcerīgi, bezpalīdzīgi un trauksmaini – neatkarīgi no onkoloģiskās slimības lokalizācijas, stadijas un iespējamajām prognozēm.
Uzzinot diagnozi “vēzis”, viens no būtiskiem jautājumiem gan slimajam cilvēkam, gan viņa tuviniekiem ir par finansiālo atbalstu slimības laikā. Vai es saņemšu finansiālu atbalstu slimības laikā, cik tas būs liels, cik ilgi man to maksās u.c.
Ir situācijas, kad onkoloģijas pacienti nonāk situācijā, kad Latvijā pieejamās ārstēšanās iespējas diemžēl ir izsmeltas, un nākas meklēt palīdzību ārvalstīs. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad pacients nav ārstējams stacionāri vai ambulatori, un viņam nepieciešama aprūpe mājās.
Situācijā, kad vēzis vairs nav radikāli ārstējams, pacientam un viņa tuviniekiem būtisku atbalstu var sniegt paliatīvā aprūpe. Kaut palēnām, beidzot arī Latvijā paliatīvās aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem kļūst pieejamāki. Tās uzdevums ir uzlabot slimnieka un viņa ģimenes dzīves kvalitāti, agrīni nosakot, novērtējot, novēršot vai atvieglojot sāpes un citas fiziskas, psihosociālas un garīga rakstura ciešanas.
Vēzis un tā ārstēšana bieži izraisa problēmas - gan fiziskas (apgrūtināta ikdienas darbību veikšana), gan kognitīvas (domāšana, atmiņas, uzmanība u.c.). Tāpēc rehabilitācija ir būtiska daļa no vēža ārstēšanas procesa un palīdz pacientiem atgūt un uzturēt gan fizisko, gan emocionālo veselību.
%201.png){kind=logo}
