Zarnu vēzis

Medicīniskā redaktore: Dr. Elīna Sīviņa, onkoloģe ķīmijterapeite,
P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
Paciente - redaktore: Lāsma Nikolaisone
Lāsma Nikolaisone, dzīvo ar vēža pieredzi:
"Zarnu jeb kolorektālais vēzis bieži tiek uztverts kā senioru slimība. Manu dzīves ceļu diagnoze “taisnās zarnas vēzis” bez jebkādiem iepriekšējiem brīdinājumiem šķērsoja 33 gadu vecumā. Ārstēšana mani ierāva priekšlaicīgas menopauzes un tās simptomu, dažādu mokošu iekaisumu, alerģisku reakciju pret stomas aprūpes produktu līmvielām un citu ārstēšanas blakņu virpulī. Nereti aizdomājos, cik daudz vieglāk tagad būtu, ja man būtu bijusi iespēja piedalīties zarnu vēža skrīninga programmā un mana “vēzim netipiskā” vecuma dēļ audzējs netiktu atklāts novēloti. Tāpēc aicinu ikvienu izmantot iespēju un veikt zarnu skrīninga testu. Un neļaut riska faktoru sarakstam sevi maldināt, pat ja izskatās, ka uz tevi tas neattiecas."

Zarnu jeb kolorektālais vēzis ir izplatīts vēža veids, kas sākas resnajā zarnā vai taisnajā zarnā. Šī vēža simptomi parasti parādās salīdzinoši vēlu, kad slimība jau attīstījusies. Pazīmes var būt izmaiņas zarnu darbībā (piemēram, caureja vai aizcietējumi), asins piejaukums izkārnījumiem, sāpes vēderā, svara zudums.

Agrīnas zarnu vēža stadijas (0 un I) nozīmē, ka audzējs ir neliels un atrodas tikai zarnā, savukārt vēlākās stadijās (II, III un IV) liecina, ka slimība ir skārusi arī limfmezglus vai citus orgānus. Kolorektālā vēža diagnosticēšanai parasti veic endoskopiskus izmeklējumus, no vizuālās diagnostikas izmeklējumiem bieži izvēlas datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi. Svarīgu informāciju diagnozes noteikšanai  sniedz arī asins analīzes un biomarķieru testi.

Zarnu vēža ārstēšanā vienlīdz liela nozīme ir gan ķirurģiskajai ārstēšanai, gan medikamentozajai terapijai (ķīmijterapijai un mērķterapijai), gan staru terapijai. Vislabākais ārstēšanas rezultāts tiek panākts, šīs metodes kombinējot. Iespēja saslimt ar zarnu vēzi pieaug līdz ar vecumu, tāpat nozīmīgs riska faktors ir zarnu polipi, zarnu slimību gadījumi ģimenē, pārmantotie audzēju sindromi, kā arī nepietiekama fiziskā aktivitāte, neveselīgs uzturs, liekais svars un smēķēšana. Zarnu vēzim ir pieejams skrīnings jeb valsts apmaksātas profilaktiskās pārbaudes – ar to palīdzību iespējams novērst vismaz trešo daļu no visiem zarnu vēža gadījumiem.

Simptomi

Agrīnās zarnu vēža stadijās parasti nav specifisku sūdzību vai simptomu.

Cēloņi un riska faktori

Precīzi zarnu vēža cēloņi pagaidām nav izpētīti, taču ir zināmi vairāki riska faktori, kas ievērojami palielina varbūtību saslimt ar šo audzēju.

Diagnostika

Kolorektālā vēža diagnostikas metodes ietver klīnisku izmeklēšanu, vizuālās diagnostikas metodes (piemēram, vēdera dobuma ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju un magnētisko rezonansi), zarnas gļotādas izmeklēšanu, izmantojot kolonoskopiju vai sigmoidoskopiju, audu parauga iegūšanu (biopsiju) histopatoloģiskai izmeklēšanai, kā arī molekulāro testēšanu, lai identificētu specifiskas ģenētiskas mutācijas vai biomarķierus, kas palīdz izvēlēties labāko ārstēšanas pieeju.

Stadijas

Ir vairākas kolorektālā vēža stadiju noteikšanas sistēmas: Djūksa (Dukes), Astlera-Kollera (Astler-Coller), taču visbiežāk lieto TNM stadiju sistēmu, kas patoloģisko procesu raksturo vispilnīgāk. TNM sistēma apraksta primārā audzēja anatomisko izplatību(T), reģionālo limfmezglu (N) stāvokli (metastāžu esamību/neesamību reģionālajos limfmezglos) un attālo metastāžu (M) esamību/neesamību.

Dzīvildze

Vidējā dzīvildze pacientiem ar metastātisku kolorektālo vēzi ir atkarīga no slimības izplatības un ārstēšanas taktikas. Laikus atklāts, kolorektālais vēzis ir labi ārstējams – lokalizētam kolorektālajam vēzim agrīnā stadijā piecu gadu dzīvildzes rādītājs ir ap 90%27.

Ārstēšana

Audzēja diagnozi un slimības stadiju izskata īpašā ārstu konsīlijā, un lēmumu par ārstēšanas taktiku katrā konkrētajā gadījumā pieņem vairāki speciālisti kopā: onkologs ķīmijterapeits, ķirurgs, radiologs, staru terapeits un patologs; ja nepieciešams, tiek piesaistīti arī citi speciālisti.

Profilakse

Skrīnings jeb sekundārā profilakse ir labākais veids, kā agrīni atklāt zarnu vēzi – speciālisti lēš, ka profilaktiski novērst iespējams vismaz trešdaļu no visiem vēža gadījumiem56.